latviski        english

1. Ar ko jāsāk potenciālajiem vēja enerģijas ražošanas uzņēmējiem?
2. Vai vējturbīnas ir trokšņainas?
3. Vai vēja enerģija ir nekaitīga?
4. Vai vēja enerģiju var izmantot valstīs ar attīstības ekonomiku?
5. Vai vēju enerģija ir dārga?
6. Vai vējturbīnas patiešam taupa enerģijas resursus?
7. Kā izskatās vēja enerģijas tirgus?
8. Vai vēja resursi ir pietiekamā daudzumā?
9. Kā ir mainījusies vēja turbīnu jauda?
10. Vai vēja enerģija ir progresīva tehnoloģija?
11. Vai vēja turbīnu ekspluatācija ir sarežģīta?
12. Cik lieli zemes resursi nepieciešami vēja turbīnām?
13. Kā vēja turbīnas iekļaujas dabas ainavā?
14. Vai vēja projekti ietekmē ekoloģiju?
15. Vai vēja turbīnas ietekmē dzīvo dabu?
16. Vai vēja turbīnām ir nepieciešams precīzs izvietojums?
17. Vai vēja turbīnas var celt zemes vidienes apgabalos?
18. Kā vēja enerģija integrējās elektrotīklos?
19. Kādas ir vēja enerģijas izmantošanas iespējas?
20. Vai vēja industrija veicina nodarbinātību?
21. Vai vēja enerģija ir populāra?
22. Vai vēja enerģija ir ekonomiski izdevīga?

1. Ar ko jāsāk potenciālajiem vēja enerģijas ražošanas uzņēmējiem?

A: Jāsāk ar situācijas analīzi, kuras apzināšanai tiek piedāvāta sekojoša anketa. lejupielādēt dokumentu

2. Vai vējturbīnas ir trokšņainas?

A: Vējturbīnas strādā klusi. Lielas, modernas vēju turbīnas ir ļoti klusas. 200 m attālumā koku un krūmu lapas troksnis parasti pilnīgi slāpē rotora skaņas.

3. Vai vēja enerģija ir nekaitīga?

A: Vēja enerģija neatstās nekādu kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi. Nelaimes gadījumi vējturbīnas ekspluatācijas laikā bija tikai sakarā ar celtniecību vai apkalpošanu.

4. Vai vēja enerģiju var izmantot valstīs ar attīstības ekonomiku?

A: Vēja enerģija ir ideāla tehnoloģija valstīs ar attīstības ekonomiku. Kaut gan vējturbīnu ražošana ir kļuvusi par augsttehnoloģisku industriju, vējturbīnas var viegli ieviest valstīs ar attīstības ekonomiku un apkalpot to. Vējturbīnu ražotāji nodrošina personāla treniņkursus. Vējturbīnu instalācija nodrošina darba vietas reģionā, un ražotāji bieži ražo smagas daļas (piemēram, torni) vietējos uzņēmumos, kad instalācija sasniedz noteiktu līmeni.

5. Vai vēju enerģija ir dārga?

A: Vēju enerģija kļuva vislētākā starp eksistējošām atjaunīgo enerģijas avotu tehnoloģijām. Vējturbīnu ekonomika ļoti atkarīga no vēja vējturbīnu parkā. Izdevīgāk celt vējturbīnu parku ar daudzām turbīnām. Mūsdienās vējturbīnu 1 kW vērtība Eiropā aptuveni ir tāda pati kā no jaunas elektrostacijas ar ogļu dedzināšanu (0,04 USD/kW). Pēc R&D pētījumiem, Eiropā un ASV prognozē 10 – 20 % vēja enerģijas pašizmaksas samazināšanos līdz 2005.gadam.

6. Vai vējturbīnas patiešam taupa enerģijas resursus?

A: Elektrības ģenerēšanai vējturbīnas izmanto tikai vēja kustības enerģiju. Modernas 1000 kW vējturbīnas ikgadēji neizmētā 2000 t ogļskābā gāzes, kurus izdala citi elektrības ražošanas avoti (piemēram, stacijas ar ogļu dedzināšanu). Enerģija, kura ražota ar vējturbīnām, to 20 gadu ekspluatācijas laikā tiek saražota 8 reizes vairāk nekā turbīnas celšanai, apsaimniekošanai un demontāžai izmantotā enerģija. Citiem vārdiem sakot, lai atmaksātos enerģija turbīnas celšanai un apsaimniekošanai, vidēji ir nepieciešami 2 – 3 mēnesi.

7. Kā izskatās vēja enerģijas tirgus?

A: Vēja enerģija ir ievērojami augošs tirgus. No 1993.gada augšanas līmenis vējturbīnu tirgū bija 40 % ik gadus, un 20 % liels pieaugums ir gaidāms nākošos 10 gados. Mūsdienās pasaulē ir 40 vējturbīnu ražotāji. Apmēram puse no vējturbīnām ražo Dānija. Attīstītās valstīs vēja enerģija ir populāra, jo tā neizdala kaitīgus atkritumus. Valstīs ar attīstības ekonomiku tās izvēlas, jo vējturbīnas var ātri instalēt un tās neprasa degvielas piegādāšanu nākotnē. Vējturbīnas industrija sastāda USD 6 miljardu ar perspektīvu nākotni, īpaši, ja dabai saudzīga enerģijas politika izplatīsies starptautiskā līmenī.

8. Vai vēja resursi ir pietiekamā daudzumā?

A: Vēja resursu ir ļoti daudz. Vējš nebeigsies. Vēja resursu daudzums virs sekliem ūdeņiem jūrās pie Eiropas teorētiski varētu vairākkārt apmierināt visu Eiropas elektroenerģijas pieprasījumu.

9. Kā ir mainījusies vēja turbīnu jauda?

A:. Vēja enerģija ir atšķirīga. Vēja turbīnas ir spēcīgi izaugušas gan izmērā, gan saražotās enerģijas ziņā. Tipiska Dānijas 1980.gada vēja turbīnai bija 26kW ģenerators un rotors ar diametru 10.5 metri. Mūsdienīgas vēja turbīnas rotora diametrs ir 54 metri un tā strādā ar 1000 kW ģeneratoru. Tā saražo no 2 līdz 3 miljoniem kilovatstundu gadā. Šis daudzums ir vienāds ar 500 līdz 800 Eiropas mājsaimniecību gada elektrības patēriņu. Jaunākā vēja turbīnu paaudze strādā ar 1,000-2,500 kW ģeneratoru un ar rotoru, kura diametrs sastāda 50-80 metrus.

2002.gada janvārī Eiropā tika saražots vairāk par 17 000 megavatiem vēja enerģijas, apmierinot 10 miljonu vidusmēra mājsaimniecību elektrības patēriņu. Visā pasaulē tika izlaisti 14 000 MW elektroenerģijas. Šis skaitlis ir līdzvērtīgs 1971.gadā visā pasaulē izlaistajai kodolenerģijai.

10. Vai vēja enerģija ir progresīva tehnoloģija?

A: Vēja enerģija ir progresīva tehnoloģija. Tehnikas progress aerodinamikā, celtniecības dinamikā un mikro-meteoroloģijā ir sekmējis līdz 5% enerģijas ieguvuma pieaugumu gadā uz vēja turbīnas rotora laukuma kvadrātmetru. Jaunajās vēja turbīnās aizvien vairāk tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas.

Pēdējo 5 gadu laikā Dānijas vēja turbīnu svars ir samazinājies, pēdējo 3 gadu laikā skaņas līmenis ir krities, un turbīnas gada enerģijas izlaide pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājusies līdz 100 reizēm.

11. Vai vēja turbīnu ekspluatācija ir sarežģīta?

A: Vēja turbīnas ir uzticamas. Vēja turbīnas ražo enerģiju tikai tad, kad pūš vējš, un saražotās enerģijas daudzums mainās ar katru vēja brāzmu.
Mainīgie spēki, kas iedarbojas uz vēja turbīnu pastāvīgi tās darba dzīves laikā, kas sastāda aptuveni 120 000 darba stundas, varētu ievērojami ietekmēt tās darbības intensitāti un nolietojumu. Tādēļ turbīnas ir jāuzstāda pēc ļoti precīziem ražošanas standartiem.
Augstas kvalitātes, modernu vēja turbīnu darbgatavības koeficients ir vairāk kā 98 %, kas nozīmē, ka turbīnas caurmērā ir gatavas ekspluatācijai un gatavas darboties 98 % no visām stundām gadā. Šis pieejamības faktora rādītājs apsteidz jebkuru citu elektrības ražošanas tehnoloģiju. Mūsdienīgajām vēja turbīnām nepieciešamas vienīgi apkopes pārbaudes katrus sešus darba mēnešus.

12. Cik lieli zemes resursi nepieciešami vēja turbīnām?

A: Vēja enerģija izmanto minimālu zemes resursu daudzumu. Vēja turbīnas un to pieejas ceļi aizņem mazāk par vienu procentu tipiska vēja parka teritorijas. Pārējie 99 procenti no zemes var tikt izmantoti lauksaimniecībai vai lopkopībai, kā ierasts.
Turpretim vēja turbīna aizņem 36 kvadrātmetrus vai 0,0036 hektārus, lai saražotu no 1,2 līdz 1,8 miljonus kilovatstundas gadā. Tipiska biodegvielas rūpnīca aizņemtu 154 hektārus vītolu meža, lai saražotu 1,3 miljonus kilovatstundu gadā. Saules kamera aizņemtu 1,4 hektārus un saražotu tikpat daudz enerģijas.

13. Kā vēja turbīnas iekļaujas dabas ainavā?

A: Vēja enerģija spēj un respektē dabas ainavu vērtības. Vēja turbīnām, pats par sevi saprotams, jābūt augsti redzamām, jo, lai vēja turbīnas nestu labumu, tās ir jānovieto vējainā, atvērtā apgabalā. Pirms vēja turbīnu izvietošanas tiek uzlabots dizains, veikta rūpīga krāsas izvēle, kā arī vizualizēšanas izpēte, kas aizvien uzlabo vizuālo vēja parku izskatu.
Objektīvas vadlīnijas nav noteiktas. Tādēļ daudz kas ir atkarīgs no ainavas un šīs vietas arhitektūras tradīcijām. Tāpat kā citas cilvēka veidotas celtnes, arī veiksmīgi veidotas vēja turbīnas un vēja parki var dot interesantas perspektīvas un pildīt ainavas ar jaunām arhitektūras vērtībām.

14. Vai vēja projekti ietekmē ekoloģiju?

A: Vēja projekti ekoloģiju ietekmē minimāli. Vēja turbīnu ražotāji un vēja parku ierīkotāji šodien ir sasnieguši būtisku pieredzes līmeni – minimizējuši celtniecības darbu ietekmi uz ekoloģiju jūtīgās dabas ainavu vietās – tādās kā purvājos, kalnos, vai arī ceļot vēja parkus jūras piekrastes zonās.
Apkārtējās dabas ainavas atjaunošana pēc vēja parku uzcelšanas ir kļuvis par kārtēju, ierastu vēja parku izstrādātāju uzdevumu. Pēc vēja parka darba dzīves beigām celtnes var tikt izmantotas atkārtoti, vai novāktas pilnībā. Vēja turbīnas metāllūžņu vērtība var pilnībā segt visus izdevumus tās stāvēšanas vietas pārvēršanai iepriekšējā stāvoklī, kad vēja turbīnas tur vēl nebija.

15. Vai vēja turbīnas ietekmē dzīvo dabu?

A: Vēja turbīnas mierīgi pastāv līdzās dzīvajai dabai. Brieži un liellopi zem vēja turbīnām ganās kā ierasti, un aitas meklē aizvēju aiz turbīnām.
Laikā, kad putni patstāvīgi saskrienas ar cilvēka veidotām celtnēm, tādām kā elektrības vadi, masti vai celtnes, tos ļoti reti ietekmē vēja turbīnas.
Pēdējie Dānijas pētījumi apliecina, ka virszemes elektriskās līnijas, kas vada elektrību no vēja parkiem, daudz vairāk ietekmē putnu mirstību, nekā paši vēja parki. Nīderlandes, Dānijas un ASV pētījumi liecina, ka kopējā vēja parku ietekme, salīdzinājumā ar ceļu satiksmes ietekmi uz putniem, ir niecīga.

16. Vai vēja turbīnām ir nepieciešams precīzs izvietojums?

A: Vēja turbīnām ir nepieciešams precīzs izvietojums. Saražotais enerģijas daudzums ir proporcionāls vēja ātrumam, kāpinātam kubā (trešajā pakāpē). Tātad divreiz stiprāks vēja ātrums ražos astoņas reizes vairāk enerģijas. Tādēļ ražotāji un vēja parku izstrādātāji pieliek visas pūles, lai novietotu vēja turbīnas pēc iespējas vējainākās vietās.
Reljefa nelīdzenums, tas ir, reljefa virsma, tā kontūras un pat celtņu, koku, stādu krūmu atrašanās tuvumā ietekmē vietas vēja ātrumu. Ļoti nelīdzens reljefs, vai tuvumā esošas augstas barjeras var radīt brāzmainību, kas var samazināt saražotās enerģijas daudzumu un veicināt turbīnu bojāšanos un nolietošanos.
Aprēķināt vienas turbīnas gadā saražoto enerģijas daudzumu ir visai grūts uzdevums. Tam nepieciešamas detalizētas apkārtnes kartes (līdz pat 3 kilometriem dominējošos vēja virzienos), kā arī precīzi meteoroloģiskie vēja mērījumi vismaz gada garumā. Vēja projekta ekonomiskā veiksme tāpat ir atkarīga no pieredzējušu ražotāju vai konsultatīvu firmu kvalitatīviem padomiem.

17. Vai vēja turbīnas var celt zemes vidienes apgabalos?

A: Vēja turbīnas var būt izdevīgas arī zemes vidienes apgabalos. Lai arī vēja apstākļi jūras piekrastēs šķiet ideāli vēja projektiem, ir iespējams atrast arī ļoti ekonomiski izdevīgas vēja turbīnu izvietošanas vietas arī zemes vidienes apgabalos. Kad vējš šķērso kalnu vai pūš caur kalnu starpām, gaiss saspiežas un vēja ātrums ievērojami paaugstinās. Noapaļoti kalnu gali ar plašu skatu valdošo vēju virzienā ir ideāla vieta vēja turbīnu uzstādīšanai.
Augsti vēja turbīnu torņi ir veids, kā paaugstināt vēja turbīnas enerģijas ieguvi, jo, pieaugot augstumam pret zemes līmeni, vēja ātrums ievērojami pastiprinās. Vāja vēja apgabalos ražotāji piedāvā izmantot speciālas vēja turbīnu versijas ar lieliem rotoriem, salīdzinājumā ar elektrisko ģeneratoru izmēriem. Šādas iekārtas sēj sasniegt ļoti augstus elektrības ražošanas rādītājus pie relatīvi zemiem vēja ātrumiem.

18. Kā vēja enerģija integrējās elektrotīklos?

A: Vēja enerģija labi integrējas elektrotīklos. Spēcīgs šķērslis vēja enerģijai ir mainīgums, nepastāvība. Lai kā, lielos elektrotīklos patērētāja pieprasījums tāpat mainās, un elektrību ražojošajām kompānijām ir jāpatur rezerves jauda, kas darbojas tukšgaitā, gadījumam, ja no ierindas iziet spēcīgas ģenerēšanas iekārtas.
Ja elektroenerģijas kompānija var apmierināt mainīgu patērētāju pieprasījumu, tad tehniski tā spēj tikt galā arī ar „negatīvu elektrības patēriņu” no vēja turbīnām. Jo vairāk vēja turbīnu darbojas uz elektrotīkla, jo vairāk vienas turbīnas īslaicīgas svārstības spēs segt otras turbīnas svārstības.

19. Kādas ir vēja enerģijas izmantošanas iespējas?

A: Vēja enerģija ir mērāma tehnoloģija. Vēja enerģija var tikt izmantota dažādi – no mazu bateriju uzlādētājiem bāzēs vai attālos mājokļos, līdz rūpniecības mēroga 1,5 megavatu turbīnām, kas spētu apgādāt ar elektrību tūkstoti ģimeņu mājokļus.

20. Vai vēja industrija veicina nodarbinātību?

A: Vēja enerģija dod darba vietas. Vēja industrija 2001.gadā nodarbināja vairāk par 50 000 cilvēku visā pasaulē. Vēja industrija kļūst daudznacionālāka, industrija kļūst nobriedušāka un aizvien vairāk ražojumi ienāk jaunajos tirgos.
Tikai Dānijā vairāk par 20 000 cilvēku ir nodarbināti vēja enerģijas jomā – izstrādā un ražo vēja turbīnas, rezerves daļas, vai sniedz konsultācijas un sniedz inženierijas pakalpojumus.

21. Vai vēja enerģija ir populāra?

A: Vēja enerģija ir populāra. Aptaujas daudzās Eiropas valstīs, tādās kā Dānija, Vācija, Holande un Apvienotā Karaliste , norāda uz to, ka vairāk par 60 procentiem aptaujāto pret vēja enerģiju izturas pozitīvi.
Cilvēki, kas dzīvo tuvu vēja turbīnām pret šo elektrības iegūšanas veidu parasti izturas pat vēl labvēlīgāk – 80 procenti atbalsta vēja enerģiju. Parasti vēja turbīnas ir labs veids, kā piesaistīt tūristu uzmanību, un lielu vēja parku izstrādātāji parasti parkā ierīko arī apmeklētāju centrus.

22. Vai vēja enerģija ir ekonomiski izdevīga?

A: Vēja enerģija ir ātri augošs tirgus. Kopš 1993.gada augšanas tempi vēja turbīnu tirgū ir aptuveni 40 procenti gadā. Nākamajos gados paredzamais pieaugums ir 20 procenti. Šobrīd visā pasaulē darbojas aptuveni 40 vēja turbīnu ražotāji. Aptuveni puse no visām pasaules vēja turbīnām nākušas no Dānijas.
Attīstītās valstīs vēja enerģija ir pieprasīta galvenokārt tādēļ, ka šīs enerģijas ražošana nerada vides piesārņojumu. Attīstības valstīs vēja enerģijas popularitāte ir saistīta ar to, ka vēja turbīnu uzstādīšana ir salīdzinoši ātra, un tai nav nepieciešama turpmāka degvielas padeve. Vēja turbīnas šodien ir 6 miljardu industrija ar ārkārtīgi spožu nākotni, īpaši, ja videi draudzīgas politikas izplatīsies starptautiski.

Jaunumi Projekti Vēja karte Tehnoloģija FAQ Kontakti

Copyright © 2004 windenergy.lv. All rights reserved.